Vairākās ES valstīs jau divus gadu desmitus īsteno un novēro ēkas, kuras būvētas vai renovētas pasīvās ēkas enerģijas standartā. Šādām ēkām nav nepieciešama ierastā apkures sistēma, tās ir ārkārtīgi efektīvas ekspluatācijā – galvenais to pamatrādītājs ir siltumenerģijas patēriņš <15 KWh/kvm gadā, vienlaicīgi nodrošinot visaugstāko iekštelpu mikroklimata kvalitāti. Šāda veida būvniecība ir ne tikai kļuvusi par standartu vairāku Austrijas, Vācijas un Šveices pašvaldību iepirkumos, bet arī kalpo par pamatu EP aicinājumam EK noteikt prasību visām ES dalībvalstīm no 2019. gada 1.janvāra noteikt nulles emisijas ēkas par vispārēju būvnormatīvu jaunbūvēm, kā arī pieprasīt nacionālo pasīva standarta ēku būvniecības  programmu īstenošanu dalībvalstīs jau pirms šī termiņa. Pasīvo ēku tehnoloģiju, būvniecības paņēmienu pilnveidošana un komponentu ražošana jau kļuvusi par attīstītu industriju, kas ļāvis ievērojami samazināt šo ēku būvizmaksas. Šodien varam būt pārliecināti, ka pasīvās ēkas standarts ir īpaši piemērots sabiedrisku ēku renovācijā un būtiski nepaaugstina izmaksas, turklāt sniedz nesalīdzināmu (vismaz 10-kārtīgu) enerģijas ekonomiju un augstu lietotāju komfortu, kā arī novērš vajadzību ilgtermiņā veikt papildus energoefektivitātes pasākumus, daudzkārtīgi samazina CO2 izmešus atmosfērā.

Pasīvās ēkas galvenie komponenti un īpatnības Latvijas klimatiskajos apstākļos ir:

• teicama siltumizolācija, ārējo norobežojošo konstrukciju U<0,10 W/(m²K), atbilst koka karkasa konstrukcijai ar vismaz 400 mm siltumizolācijas pildījumu;
• trīskāršs  stiklojums un papildus izolēti logu rāmji, lai sasniegtu loga kopējo U- vērtību <0,8 W/(m²K);
• ēkas norobežojošām konstrukcijām jābūt pietiekoši blīvām. Gaisa apmaiņa caur tām nedrīkst pārsniegt 0.6 ēkas gaisa tilpumus stundā pie spiediena 50 Pa;
• ēkā jāierīko mehāniska vēdināšanas sistēma ar siltuma atgūšanu (rekuperāciju). Tās lietderības koeficients nedrīkst būt zemāks par 80%;
• karstā ūdens sagatavošanai jālieto atjaunojami energoresursi un efektīvi inženiertehniskie risinājumi’;
• jālieto energoefektīvas apgaismojuma un citas elektroiekārtas.

Rezultātā ēku varam apsildīt ar vēdināšanas sistēmas piegādāto svaigo gaisu, to nedaudz piesildot, ja maksimālā apkures slodze ir ne augstāka par 10 W/m². Siltumenerģijas patēriņš apkurei ir 15 KWh/m² gadā. Ēkā nav nepieciešama tradicionālā apkures sistēma, tajā ir svaigs gaiss un komfortabls mikroklimats. Norobežojošo konstrukciju iekšējo virsmu temperatūra ir vienāda vai tuva telpas gaisa temperatūrai, nodrošinot augstu lietotāja komfortu (nav t.s. „aukstuma starojuma” un intensīvas gaisa konvekcijas kustības).