Vauban
Nr. 3
Vauban kvartāls — pilsēta kā pasīvās mājas laboratorija
Freiburga, Vācija · Dažādi arhitekti · ~2 000 dzīvokļi · 1990.–2006.
| ★ Atsauces projekts: Eiropas ilgtspējīgākais pilsētas kvartāls — citēts >500 akadēmiskos darbos |
Vauban kvartāla dienvidu fasāde rudenī — balkonu sistēma, koka elementi un zaļie koki. Foto: Wikimedia CC
| 5 500iedzīvotāji | 2 000+dzīvokļi | ~15kWh/m²a vidēji | 0privātās auto stāvvietas |
Vauban nav tikai kvartāls — tas ir eksperiments ar jautājumu: kā izskatītos pilsēta, ja enerģijas taupīšana un ilgtspēja tiktu iestrādāta katrā lēmumā? Celts bijušās Francijas militārā bāzes vietā Freiburgā, Vauban 16 gadu laikā kļuva par pasaules citētāko piemēru, kur pasīvās ēkas standarts, sabiedriskais transports un bezauto dzīvesveids apvienoti pilsētas kvartāla mērogā.
Bezauto pilsēta ar pasīvajām mājām
Vauban plānošanas process bija neparasts: iedzīvotāji aktīvi piedalījās lēmumu pieņemšanā no paša projekta sākuma 1993. gadā. Katrs lēmums — no ielas platuma līdz ēku orientācijai — tika diskutēts kopā ar nākamajiem iemītniekiem. Rezultāts — kvartāls bez tradicionālajām automašīnu stāvvietām pie mājas. Automašīnas var parkot tikai kvartāla nomalē speciālos garāžas namos.
Enerģētiski Vauban ir unikāls ar savu dažādību: dažas ēkas ir zemas enerģijas klases, daudzas atbilst pasīvās mājas standartam, bet vairākas ēkas ir “Passivhaus plus ” mājas — tās ražo vairāk enerģijas nekā patērē un pārdod pārpalikumu tīklam. Solārie kolektori uz jumtiem nodrošina centralizētu karstā ūdens apgādi.
| “Vauban kvartāls ir pierādījis, ka ilgtspējīga pilsētvide nav utopija — tas ir precīzas projektēšanas jautājums.”— Michael Getzner, Vienna University of Economics |
 |  | |
| Daudzdzīvokļu mājas dienvidu fasāde ar zaļo augu aizsegu un saules paneļiem jumtā. Foto: Wikimedia CC | Balkonu galerija — kopīga ārtelpas josla, kas savienē dzīvokļus un veido sabiedrisku vidi. Foto: Wikimedia CC |
Tehniskie risinājumi un enerģijas sistēma
Vauban nav viena ēka ar vienu sistēmu — tas ir kvartāls ar daudziem attīstītājiem un daudzveidīgiem risinājumiem. Tomēr kvartāla līmenī ir integrēta centralizēta siltumapgādes sistēma, ko baro kombinēts koģenerācijas agregāts uz koksnes šķeldas. Tas nozīmē, ka pat ēkas, kas nav pilnvērtīgas pasīvās mājas, izmanto CO₂ neitrālu siltumenerģiju.
Vauban “plus enerģijas” ēkas — tā sauktās Plusenergiehäuser — ir Vācijā pirmās daudzdzīvokļu ēkas, kas oficiāli sasniegušas pozitīvu enerģijas bilanci. To arhitekts Rolf Disch projektēja spirālveida ēku Heliotrop, kas griežas līdzi saulei — šodien tā ir kļuvusi par vienu no Vauban simboliem.
Vauban daudzdzīvokļu māja ziemā — lielie stiklojuma laukumi uzkrāj saules siltumu. Foto: Wikimedia CC
Tehnoloģiskā infrastruktūra
Katras ēkas pagraba stāvā atrodas apkures, ventilācijas un karstā ūdens tehnoloģiju telpas. Kvartāla centrālā koģenerācijas stacija ražo gan siltumu, gan elektroenerģiju vienlaikus, sasniedzot augstāku kopējo efektivitāti nekā atsevišķas sistēmas.
 |  | |
| Koģenerācijas un siltuma uzkrāšanas iekārtas Vauban ēkas apkures telpā. Foto: Wikimedia CC | Iemītnieku personiskās terases un balkoni — Vauban filozofijas fiziskā izpausme. Foto: Wikimedia CC |
Passivhaus parametru pārbaude
| Vidējais apkures patēriņš | ~15 kWh/m²a (kvartāla vidējais) | ✓ Zems |
| Plus enerģijas mājas | Vairākas ēkas kvartālā | ✓ Sasniegts |
| Satiksmes modelis | Bezauto kvartāls | ✓ Ieviests |
| Iedzīvotāju iesaiste | Kopīga plānošana no 1993. g. | ✓ Pilnīga |
| Solārie kolektori | Centralizēta karstā ūdens sistēma | ✓ Integrēta |
Piezīme: Vauban nav vienas sertifikācijas kvartāls — ēku enerģētikas klases ir dažādas. Daļa ēku ir zemas enerģijas klases, daļa atbilst Passivhaus standartam, un vairākas ir “plus enerģijas” mājas. Kopējais kvartāla enerģijas rādītājs ir ~15 kWh/m²a.
Avoti: Passipedia · Freiburgas pašvaldības dokumentācija · Vauban.de · Getzner et al. (2009) · IEA SHC · Wikimedia Commons CC BY-SA
